Sorptimistes uzsāk jau trešo šušanas apmācību sezonu!

2019.gada 28.septembrī Ķeguma dienas centrā notiks pirmā no astoņām šūšanas nodarbībām iesācējiem, kuru mērķis ir palīdzēt sievietēm attīstīt šūšanas prasmi! Nodarbības norisināsies sestdienās Ķeguma dienas centrā no plkst. 9.00-14.00. Nodarbības vadīs lieliskā šuvēja ar krietnu darba pieredzi Dace Šīmane-Kalnozola, vairāk ar Daces darbiem vari iepazīties viņas Facebook lapā SaulesOzols.

Iedvesmai, šeit Montas Plaudes stāsts par šūšanas nodarbībām:

“Par kursiem uzzināju Ķeguma novada avīzē. Noteikti uzrunāja tas, ka tie notiek sestdienā, jo tad bija iespēja izrauties no mājas, jo bija kāds, kas pieskata mazo. Kursi bija iespēja veltīt laiku tikai sev, savai izaugsmei, jo šuvusi ik pa laikam jau biju kopš bērnības, jo vecmamma ir šuvēja. Un tomēr vēlējos, lai ir kāds profesionālis, kurš spēs atbildēt uz jebkuru manu uzdoto jautājumu un parādīt dažādus knifiņus šūšanā.

Uzsākot kursus, zināju kā saver diegus šujmašīnā, kā darbojas dažādi režīmi, šuvu taisnās vīles, bet neko vairāk – ne par tehnikām, ne par to, ko – kā labāk un pareizāk.

Kursi bija labi strukturēti un noteikti visaptveroši. Pirmajā ievadnodarbībā iepazināmies viena ar otru, uzzinājām, cik daudz protam vai neprotam, kopīgi lēmām, ko šūsim semestru gaitā – es izlēmu par labu volānkleitai ar garajām piedurknēm. Tajā brīdī tas šķita kaut kas tāls, nesasniedzams un šķietami nereāls. Bet! Decembrī jau kleita bija mugurā.

Šūšana uzrunāja tik ļoti, ka pa darba dienām sāku apmeklēt dažādas citas Šūšanas meistarklases Rīgā. Devos mācīties, kā darināt sievišķīgu un elegantu mežģīņu apakšveļu. No sākuma apguvu brallete šūšanu (mīkstie krūšturīši bez stīpām), tad devos uz mežģīņu biksīšu apmācību. Atceros, ka no kursiem uzreiz bija jāsteidzas uz ģimenes jubileju. Gatavais komplektiņš bija līdzi, to atrādīju savām radiniecēm, kas bija sajūsmā un arī gribēju, lai ko tādu viņām uzšuju. Pirmajā mirklī par to pasmējos, jo nelikās, ka reiz spēšu radīt ko tādu kādai citai. Bet neatlaidība no radiniecēm bija tik liela, ka nevarēju atteikt un trīcošām rokām, vēl nemaz neesot pārliecinātai par 100% pareizu izmēru atbilstību, mēģināju šūt. Un man izdevās! Tā nu ietērpu skaistajās mežģīnēs māsu, mammu, krustmāti un māsīcas. Savus darbiņus pamazām atrādīju arī savam draugu lokam Facebook. Arī tur sekoja labi vārdi, atbalsts un iedvesma. Nu jau skaisto un rokām darbināto apakšveļu vēlējās iegūt ne tikai radinieces, bet arī draudzenes, klasesbiedrenes un kursa biedrenes. Arī viņas ar manām publikācijām padalījās tālāk, līdz ar to sekoja ķēdes rekcija. Nāca pasūtījumi nu jau no nepazīstamām sievietēm. Saprotu, ka būtu prātīgi veļas foto nodalīt atsevišķos profilos, līdz ar to izveidoju kontus gan Favebook, gan Instagram, kur publicēju foto ar saviem darbiņiem.

Kursus apmeklēju katru sestdienu, šķiet, ka netiku vien 2-3 reizes pa 2 gadiem. Tā izvērtās jau par tādu ik sestdienas tradīciju, ka bēdājos, ja iekrita ceļojums vai slimošana tajā reizē

Tā kā tajā laikā jau šuvu bērnu drēbītes savam mazajam, tad publicēju arī foto ar mazuļu apģērbu un aksesuāriem. Arī citas mammas uzrunāja bērnu lietiņas, sāka nākt pasūtījumi. Tā reizē uzmanīgi un veiksmīgi lavierēju starp pasūtījumiem bērnu apģērbam un sieviešu mežģīņu veļai. Tā radās TOMMYTOM nosaukums, tomēr laika gaitā sapratu, ka bērnu lietas jānodala no sieviešu lietām. Apmēram pēc pus gada saviem skaistajiem mežģīņu darinājumiem veltīju nosaukumu Lace on me. Bet bērnu lietiņas meklējamas zem nosaukuma Tommytombaby.

Vēlētos uzrunāt un iedrošināt arī citas sievietes pamēģināt kaut ko tik radošu kā šūšana. Pat, ja šķiet, ka neko no tā nesaproti un nekad nemācēsi pat adatā diegu ievērt. Mācēsi! Un ne tikai to, bet arī vilksi savas darinātās kleitas, džemperīšus un svārkus. Tici man! Gandarījuma sajūta un lepnums būs neaprakstāms. Man kursi radās kā atkarība, kad vēlējos, lai šīs sestdienas nekad nebeigtos. Liels jo liels paldies par to superīgajai pasniedzējai un Soroptimistēm par kursu rīkošanu, visa organizēšanu.

Esmu bezgala priecīga un pateicīga, ka Ķegumā ir tik lieliskas iespējas iesaistīties sev tīkamos pasākumos. Mēs nekad nezinām, kur jaunās iespējas mūs aizvedīs. Es to visu sāku tikai un vienīgi kā kaut ko sirdij un dvēselei tīkamu, man pat prātā nebija ienācis, ka tas varētu uzrunāt kādu citu, kur nu vēl, ka ar to varētu arī ko pelnīt. Nu jau vairāk kā pirms pusotra gada esmu reģistrējusi savu uzņēmumu un turpinu darboties. Kā es minu, es neesmu un nekad nebūšu šuvēja, tāds nosaukums ir jānopelna, mācoties daudzu gadu garumā. Es saku, ka es darinu skaistas lietiņas gan bērniem, gan sievietēm.

Nobeigumā vēlos vēlreiz pateikties par lielisko iespēju mācīties šūt, par to, ka esmu ieguvusi superīgas draudzenes ar kurām man ir izveidojusies arī tuvāka saikne. Īpaši vēlos pateikties Diānai Kārkliņai, ka mūsu ceļi krustojās tieši kursu laikā, jo tad uzzināju, ka Diāna ir fotogrāfe. Viņa ir bijusi klāt manas ģimenes skaistākajos brīžos, iemūžinājusi mirkļus un atmiņas fantastiskās fotogrāfijās. Turklāt ar Diānu rīkojam arī fotosesijas manis radītajai apakšveļai. Es patiešām ticu, ka mēs satiekam tos cilvēkus, kurus mums jāsatiek un nonākam vietās, kurās mums jānonāk.”

(attēli no M.Plaudes personīgā arhīva)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *